Maliñgun Finkas Marianas

Share

Dañkulu na maliñgu Marianas fondu ginen dos pagyu yan hiniyuñg inbetsionistas (investors) Japones guine. Ti menus ke $14 Biyon na maliñgu ginen i dos sinisedi. Haf` mohon chansata sumoda`e tahguen maliñgun este na fondu?

Komprendiyun yinamag dos pagyu. Lau hiniyuñg salape` Japones ginen Marianas dañkulu siknifikasioña kontra ekonomian i tanu`. Kumu ti man-abendi hit mahlug lapes dispues.

Haf` masusedi ni umafuetsas este na disision? Kau ginen diskuiduta na man-hanau i los probes dispues de maprebeniye Marianas fondu ginen bisnis niha guine? Dispues de Japones haye otru siña man-ayuda yan kabales na fuetsan fiñkas?

Mauleg ta nañgan ñaihon haf` na disposision guaha para umasoda`e este na maliñgu. Taya` dinida na chafleg kinalamtenta para mona pot siempre appenas fondu.

nnn

Maisa: Diariu hulili`e litratun un` agila mamaisa mientras gumugupu gi entalu` dos taduñg na kantit. Ha estira papaña man-rikohe mañglu` para u paya`ya` guatu gi ha intensiona na lugat.

Agila un` paluman dañkulu ni tatnai gumupu yan grupu. Todu i tiempu guiguiya namaisa. Naturat gi agila! Pot mamaisa yan libre mina` ha gu`ot ñaihon attension-hu. Libre gi todu kareraña!

Ti parehu yan hita ni tautau ni numesessita magachuñge para u felis hinanau-ta. Poresu na guaha deste asagua huyuñg esta i komunida para este na nesessidat-ta.

Ha gu`ot attension-hu pot guaha lokue` `nai hu agradese tiempog-hu namaisa gi taftaf oga`an. Manayuhot-yu` dispues hu taitai gaseta gi primet pusuelun kafe.

Guaha tiempu manaitai yan man-analisa haf` dichu i estorian sanhalum gi estoria siha ni mangaige gi gasetan Internet.

Dispues de este `nai hu prekura chumo`gue checho`hu gi tutuhun ha`ane. Sige mona esta i lemlem tautau. Megai besis na benefisiosu i hahagu ha` namaisa gi ininan dichu asuntu siha. Dispues, pas yan katma oriya-mu gi oran silensiu na tinayuyot-mu.

•••

Asuntu: Man-mesñgun i 15-mit na empleau ni gumagana suetdun popble. Kuatdiba ha`anen niha `an marikonose monedan familia ya taya` para usun otru siha prisisu na nesessidat!

Makat na kontrariu. Hu padese parehu `nai hoben-yu` mas ke sisienta añus antes. Diberas na tiru deste amotsan hanum grifu antes de bai`n fanhanau para eskuela `an oga`an.

Ai, ayu `nai huli`e sensian ina`ayuda gi halum tautau-ta pot parehu pinadese. Makat lau ni unu sumeha kumalamten pot nesessidat.

Mattu i ha`anen gupot siha `nai in` heddu ham gi un` banda pot mantaya` mame. Popble i tanu` guihe na tiempu. Mit grasias pog fitme man-makreansan mame linala` espirituat na `in usune manu i guaha. Ni unu inna` chatsaga para bai`n fan la`la`. Parehu pinadesen sapet gi halum mattirun ha`ilas!

Namagof sa` gi todu famaguon bisinu ni unu umeyag che`chu` tailaye tat kumu mañake pat haf` na bidan kriminat. Mañgontentu gi haf` lokue` guinahan niha giya siha.

•••

O`sun: Guaha `nai mattu ineson-hu mañgge` lau kada hu pega papa` lapeshu hu tuñgu` na ti propiu pot megai tumatitiye haf` tinigege`hu pot asunto-ta siha. Hombre, esta lokue` i tautau tufai!

Ti todu u fañgonfotme lau estaya guaha para ta diskute kumu membron este na komunida. Hagas payun-yu` rimulinun ridondu gi asuntun linahyan siha.

Enfin, guaha lokue` `nai makat hu rikohe mañglu` para bai payaya` lau hu usune esta i sigiente kantit `nai hu nañga finattun fresku na mañglu`.

Lau pa`gu na sakan para bai regalun maisa-yu`. Bai pega papa` petmanente laspeshu mañgge` guine ha pahina gi gaseta. Puede guaha gai interes tumahgue-yu`. Nahuñg finapos-hu pot mas ke 46 añus kumu periodista.

Kulan hinanau atdau, doku` gi sanhaya dispues machum gi sanlagu! Uttimu na biahen galaide` para i puntan tasi gi minachum atdau.

•••

Tinilaika: Guaha `nos kuantus kanta `nai ma-atbansa deklarasion “Chamoru-yu`!” Hu ekuñgug ñaihon kau guaha esplikasion haf` i puntu? Lau maletke. Tinatiye ni usun palabra “protehe” Marianas. Ni este tai esplikasion haf` para umaprotehe!

Mafattu gi hinasog-hu kau pot ti maput na deklarasion pat guaha i tumugi` i kanta finaposña na mañgge` haf` rasaña? Lokue`, guaha kinalamten tautau hiyuñg guine para umaketulaika iya Marianas?

Kase hu komprende umisgen mamanu i palabra. Lau maletke i dichu asuntu ya manafagpu` “Chamoru-yu`” yan “protehe” sin suanu na esplikasion. Ha yute`yu` gi un` banda para bai asimula haf` i asuntu. Lastima!

•••

Chaleg: I otru nuebu ni huhuñgug ilegña un` kantot “hu hagañg i Saina” pa`gu na “hane”, era gi tinayuyotña. Propiu palabras, “agañg” yan “ha`ane”.

Ilegña i otru “Hu fatinas este na kanta para hagu”. I kanta matutugi`, kosas mafatitinas. Pues seguruyu` na un tugi`e i nobia nu ennau na kanta.

Kulan este i “addeñg” para tautau “patas” para ga`ga`! I tautau un` kone` i kosas un` chule`. Debi ha` tafana`gue famaguon-ta ni difirensia.

Ti fina` botlu i puntu ni hu apupunta huyuñg solu ke sattun na interes na tana` dinanche i finu` Chamorro para i manatatte.

John S. Del Rosario Jr. | Contributing Author
John DelRosario Jr. is a former publisher of the Saipan Tribune and a former secretary of the Department of Public Lands.
Disclaimer: Comments are moderated. They will not appear immediately or even on the same day. Comments should be related to the topic. Off-topic comments would be deleted. Profanities are not allowed. Comments that are potentially libelous, inflammatory, or slanderous would be deleted.